Navigation Path: Home > The European Central Bank > Organizācija > Uzdevumi > Finanšu stabilitāte un uzraudzība
Kā parādījusi pašreizējā krīze, finanšu stabilitātei ir izšķiroša loma finanšu sistēmā un tautsaimniecībā kopumā. Un, pieaugot finanšu institūciju skaitam, kas darbojas vienā vai vairākās valstīs vai kontinentos, arvien svarīgāka kļuvusi globālā finanšu stabilitāte.
Finanšu sistēmu veido:
Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.
Bankas, apdrošināšanas sabiedrības un citas finanšu institūcijas veido pirmo aizsardzības līniju pret finanšu krīzi. To uzdevums ir saglabāt stabilitāti un maksātspēju, kā arī pārbaudīt aizņēmēju kredītspēju, tādējādi pārvaldot riskus, ko tās uzņemas.
Otro aizsardzības līniju veido valsts pārvaldes iestāžu veiktie pasākumi finanšu krīzes novēršanai vai samazināšanai. Pie šādiem pasākumiem pieder:
Ja, neraugoties uz šiem pasākumiem, finanšu institūcijas saskaras ar problēmām, var nākties iejaukties valsts pārvaldes iestādēm.
ECB/Eurosistēmai finanšu stabilitātes jomā ir četri uzdevumi.
ECB kopā ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) sistemātiski uzrauga cikliskās un strukturālās norises euro zonas un ES banku sektorā, kā arī citos finanšu sektoros. Tas tiek darīts, lai konstatētu vājās vietas un pārbaudītu sistēmas elastību.
Šāds novērtējums tiek veikts sadarbībā ar ES nacionālajām centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm ar ECBS Banku uzraudzības komitejas starpniecību. ECB finanšu stabilitātes uzraudzība un novērtēšana tiek veikta vairāku darbības nozaru ietvaros. To veic Finanšu stabilitātes un uzraudzības direktorāts (kas darbojas kā koordinators) Ekonomikas ģenerāldirektorāts, Tirgus operāciju ģenerāldirektorāts, Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorāts un Maksājumu un tirgus infrastruktūras ģenerāldirektorāts.
Finanšu stabilitātes analīze regulāri tiek publicēta dažādos ziņojumos (piemēram, "Finanšu stabilitātes pārskats" (Financial Stability Review), "ES banku sektora stabilitāte" (EU banking sector stability), "ES banku darbības struktūra" (EU banking structures)) un arī ECB gada pārskatā. Publikācijas par finanšu stabilitāti un uzraudzību
Ņemot vērā ECB darbinieku tehniskās zināšanas, gan ES, gan nacionālās iestādes bieži lūdz ECB palīdzību finanšu iestādēm piemērojamo finanšu noteikumu un uzraudzības prasību izstrādē un formulēšanā. Reizēm ECB piedalās to apspriešanā pēc savas iniciatīvas. Neatkarīgi no tā, vai ECB tiek aicināta sniegt konsultācijas vai nē, tā jebkurā gadījumā nodrošina, lai tiktu ņemta vērā finanšu stabilitāte.
ECB
Centrālās bankas – īpaši ECB un ECBS – un uzraudzības iestādes ES galvenokārt sadarbojas Banku uzraudzības komitejā (BSC). Komiteja izveidota 1998. gadā, lai palīdzētu ECBS veikt tās likumiskos uzdevumus uzraudzības un finanšu sistēmas stabilitātes jomā. Banku uzraudzības komitejas sastāvā ir augsta līmeņa pārstāvji no ECB un ECBS centrālajām bankām, kā arī nacionālajām banku uzraudzības iestādēm ES valstīs, kurās centrālās bankas nav atbildīgas par banku uzraudzību.
Lai saglabātu finanšu stabilitāti gan parastos apstākļos, gan krīzes laikos, būtiska ir laba sadarbība un bieža informācijas apmaiņa. Situācijās, kad jānodrošina krīzes vadība un krīzes likvidēšana, šajā informācijas apmaiņā iesaistās arī finanšu ministri. Lai nodrošinātu šai sadarbībai atbilstošu pamatu, visas institūcijas parakstījušas Saprašanās memorandu. Apstiprinātās procedūras tiek regulāri pārskatītas un pārbaudītas, veicot finanšu krīžu simulācijas un citas darbības.
Papildus iepriekš minētajiem uzdevumiem Eurosistēma ir tiešā veidā atbildīga par finanšu tirgu infrastruktūru uzraudzību. Infrastruktūras atvieglo līdzekļu, vērtspapīru un citu finanšu instrumentu plūsmu starp pircējiem un pārdevējiem, aizņēmējiem un aizdevējiem. Tās ir nozīmīgākais finanšu sistēmas komponents un ir būtiskas tās vispārējai stabilitātei. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai infrastruktūras darbotos raiti un lai iespējamie traucējumi, kas tās skar, neradītu sistēmiskus riskus un neietekmētu visu finanšu sistēmu un tautsaimniecību.
Uzraudzība
ECB/Eurosistēmas uzdevumi ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā, 127. panta 5. punktā un 282. panta 5. punktā un arī ECBS Statūtu 3.3. un 25.1. pantā. Uzraudzība ietilpst ECB uzdevumā veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību un nodrošināt efektīvas un drošas klīringa un norēķinu sistēmas Eiropas Savienībā un darījumos ar citām valstīm (Līguma par ES darbību 127. panta 2. punkts un Statūtu 3.1. un 22. pants).
Institucionālā struktūra finanšu stabilitātes nodrošināšanai ES balstās uz diviem komponentiem – krīzes novēršanu un krīzes vadību un likvidēšanu. ECB kopā ar Eurosistēmu sniedz ieguldījumu abos komponentos, galvenokārt novērtējot finanšu stabilitāti.
2008. gadā tika izveidota augsta līmeņu ekspertu grupa – Larosjēra (de Larosière) grupa, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības finanšu uzraudzības uzlabošanai. 2009. gada februāra ziņojumā Larosjēra grupa atzina, ka finanšu krīzi daļēji izraisījis nepietiekams finanšu regulējums un uzraudzība un aicināja Eiropas Savienību nākt klajā ar jaunu regulējuma programmu, ciešāk koordinētu uzraudzību un efektīvām krīzes vadības procedūrām. Tā īpaši ierosināja, ka uzlabotas Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pamatā jābūt divām jaunām institūcijām, kas veiktu mikrolīmeņa un makrolīmeņa uzraudzību ES mērogā.
Pēc tam, kad ES vadītāji, tiekoties 2009. gada jūnijā, bija apstiprinājuši savu atbalstu, Eiropas Komisija 2009. gada 23. septembrī iesniedza likumdošanas aktu projektus par šādu struktūru izveidi.
Pašlaik priekšlikumus apspriež ES Padome un Eiropas Parlaments.
Sīkāku informāciju sk. Finanšu pakalpojumu uzraudzība un Komitejas arhitektūra.
Finanšu krīze var radīt milzīgu kaitējumu sabiedrībai, kas ievērojami pārsniedz atsevišķu banku ciestos zaudējumus. Eiropas Savienībā bankām un citām finanšu institūcijām ir tiesības sniegt pakalpojumus ārpus to mītnes valstīm vai nu tiešā veidā veicot pārrobežu darījumus jeb dibinot filiāles vai meitasuzņēmumus. Tādējādi, domājot par finanšu stabilitāti, jāņem vērā arī šī pārrobežu darbība. Atbildīgajām nacionālajām institūcijām cieši jāsadarbojas ar kolēģiem citās valstīs.
Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un nepieļautu šādas krīzes, tiek praktizēta regulēšana (t.i., paši noteikumi) un uzraudzība (t.i. sekošana tam, vai bankas ievēro šos noteikumus).
Banku darbību regulējošie noteikumi balstās uz lielā mērā harmonizētu ES mēroga regulatīvo struktūru, par kuru galvenokārt atbildīga Eiropas Komisija. Dalībvalstu finanšu ministrijas transponē likumdošanas aktus nacionālā līmenī.
Nacionālās uzraudzības iestādes ir atbildīgas par darbības uzraudzību valsts līmenī. Sadarbība uzraudzības iestāžu starpā pašlaik norisinās tā dēvētajās Lamfalusī 3. līmeņa uzraudzības iestāžu komitejās, kas regulāri tiekas, lai uzlabotu uzraudzības konverģenci un sadarbību visā ES. Ir šādas komitejas:
ECB un centrālās bankas, kas nav atbildīgas par uzraudzību, ir CEBS locekles bez balsstiesībām.
ES līmenī regulāri tiek veikta finanšu stabilitātes pārraudzība un novērtēšana. Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK) katru pusgadu aplūko finanšu stabilitātes jautājumus Finanšu stabilitātes apspriedes (FST) formātā, kur pulcējas augsta ranga pārstāvji no finanšu ministrijām, nacionālajām centrālajām bankām, ECB, Komisijas, kā arī ECBS Banku uzraudzības komitejas (BSC) un ES Lamfalusī uzraudzības iestāžu komiteju priekšsēdētāji. Ekonomikas un finanšu komiteja un Banku uzraudzības komiteja atbild par ECOFIN diskusiju sagatavošanu par finanšu stabilitātes jautājumiem.
Ja viena vai vairāku finanšu tirgu, starpnieku vai infrastruktūru darbība kāda iemesla dēļ ir traucēta, var nākties iejaukties valsts pārvaldes iestādēm.
Valsts pārvaldes iestādes var veikt dažādus pasākumus, lai vadītu krīzi un neitralizētu satricinājumus, piemēram:
ES krīzes vadības sistēmas mērķis ir nodrošināt, lai starp ES uzraudzības istādēm, centrālajām bankām un finanšu ministrijām notiktu informācijas apmaiņa un tiktu ieviestas sadarbības procedūras. 2008. gada jūnijā starp šīm iestādēm tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību finanšu krīžu laikā.
Krīzes likvidēšana attiecas uz rīcību banku un citu finanšu institūciju maksātnespējas gadījumā, kā arī kreditoru, īpaši noguldītāju, aizsardzību. Tajā ietilpst:
Krīzes vadības un likvidēšanas pasākumu efektivitāte ES līmenī tiek regulāri pārbaudīta, veicot finanšu krīzes simulācijas. Nacionālie pasākumi, piemēram, finanšu stabilitātes komitejas, saprašanās memorandi un citi formāli vai neformāli koordinācijas instrumenti papildina ES finanšu stabilitātes sistēmu.
Eurosistēma vairākos veidos gādā, lai kompetentās nacionālās iestādes raiti īstenotu politiku saistībā ar kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti. Precīzāk, Eurosistēma:
Tā sākās 2007. gadā kā satricinājums dažās finanšu sistēmas daļās, vēlāk kļūstot par globālu ekonomisku un finanšu krīzi – bankrotēja uzņēmumi, pieauga bezdarbs, ieguldītāji zaudēja naudu un valdībām nācās veltīt lielas summas banku sistēmas glābšanai no sabrukuma.
Pasaules finanšu sistēmā joprojām saglabājas smags spiediens:
Sīkāku informāciju sk. jaunākajā ECB "Finanšu Stabilitātes Pārskatā".
