Navigation Path: Home > The European Central Bank > Organizācija > Uzdevumi > Ārvalstu valūtas operācijas
Eurosistēma veic ārvalstu valūtas operācijas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 105. pantu un atbilstoši 111. panta noteikumiem. Pie ārvalstu valūtas operācijām pieder:
Ja nav noslēgti oficiāli nolīgumi vai noteiktas pamatievirzes, Eurosistēma nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu jebkurā laikā veikt ārvalstu valūtas intervences. Eurosistēma var veikt ārvalstu valūtas intervences vai nu patstāvīgi (vienpusējās intervences) vai veikt koordinētas intervences kopā ar citām centrālajām bankām (saskaņotās intervences).
Intervences var veikt pati ECB (centralizēti) un/vai nacionālās centrālās bankas (NCB), darbojoties ECB vārdā (decentralizēti) pēc atklātās pārstāvniecības principa. No attiecīgās operācijas pamatmērķa viedokļa nav svarīgi, vai intervence tiek veikta centralizēti vai decentralizēti.
Jebkura intervence ES valūtās tiek veikta, nenonākot pretrunā ar ECB galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. Eurosistēma tās veic ciešā sadarbībā ar attiecīgās ārpus euro zonas esošās valsts centrālo banku, īpaši attiecībā uz intervences finansēšanu.
Intervences var notikt arī valūtas kursa mehānisma II (VKM II) ietvaros, kas stājās spēkā Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešā posma sākumā. VKM II pamatā galvenokārt ir divi juridiski dokumenti: Eiropas Padomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcija un 1998. gada 1. septembra Nolīgums (ar grozījumiem) starp ECB un ārpus euro zonas esošo dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB).
Pašlaik VKM II piedalās trīs valstis: Dānija (kopš 1999. gada 4. janvāra), kas pirms tam piedalījās VKM I, Lietuva (kopš 2004. gada 28. jūnija) un Latvija (kopš 2005. gada 2. maija). Paredzams, ka arī pārējās valstis, kuras kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī, ar laiku pievienosies mehānismam.
(spēkā no 2008. gada 29. maija)
Ārvalstu valūtas intervences var veikt arī saistībā ar institucionālajām valūtas kursu attiecībām starp euro un ārpus Eiropas Savienības esošo valstu valūtām (piemēram, ASV dolāru un Japānas jenu). Attiecībā uz šīm valūtām Līguma 111. pants paredz divus iespējamos institucionālās kārtības veidus.
Neviena no abām minētajām procedūrām līdz šim vēl nav uzsākta. Abos gadījumos ECB būtu iesaistīta, vai nu sniedzot ieteikumu ECOFIN vai apspriežoties ar to. Taču abas minētās institucionālās procedūras nekādā veidā nedrīkst ierobežot galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. ECB ārvalstu rezervju krājumi neierobežo tās spēju veikt ārvalstu valūtas intervences. ECB var finansēt intervences arī citādi, piemēram, ar ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu palīdzību.